meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

ap pieciem pamodos un sabozusies kaķim skaidroju, ka viņš tagad nevar gulēt man blakus zem segas, jo man pašai knapi ko dirsu apsegt tici, blakus taču guļ..un te es zamulstu, jo it kā jābūt kaut kādiem draudziņiem, kas sakrituši manā gultiņā. aiždomīgi - jā, protams, zasapņojusi nez ko, guļu viena pate gultas kaktiņā, deķa kripucīti uzsegusi, drebinos. neko nolamāju sevi par losi, izpletos zvaigznītē un ņēmu kaķi blakus.
bet miega bija par maz. knābāju kā vistiņa pirms kaušanas.

kā ar bleķa karoti pa katla malu - trahtors krata sniegu. tās skaņas aiz loga un pilmiņa par barikāgēm tonāli sadziedājās un man gribējās palīst zem segas.
sniegs ej prom pats un jūs beidziet trokšņot.