music: Cała Góra Barwinków
vispirms tu, cilvēks, bažijies, tad izklaidējies un tad strādā, un tad tev gribas riekstus, bet stāstā tie nav iekļauti. joks slēpjas tajā, ka citi cilvēki saķer tevi aiz pleciem un iečukst piesnigušajā ausī, kaut ko ala - mīlestība mežā aug - un nav pamata neticēt, ka tā ir persōnīga pieredzes, no sirds(un tā man ir kā dzērājam - bez robežām).
rītos tramvaji ir aizmirstami, fasāde iztur toni un tonusu un māsai rokās ir ziepes. ne jau tādēļ, ka rokas būtu netīras, rokas rada, dara, bet neada. un tā kā man nav rokās ziepju - es spamoju. priecīgu ceturdienu - kurš nāks ar mani uz veikalu pēc riekstiem ar bōnusiņu?