rudenīga nolemtība nokāpjot no vanšu tilta
šonakt pa sapņiem ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
rhuubarbidoo un iokaste braucām uz berlīni. berlīnē iegājām stumjot riteņus, iokaste gan gāja noakaļu, bez riteņa, švītīgi plivinot rokas. mūsu pirmais mērķis bija aiziet iedzer uz vietu, kas ir ala berlīnes ab dambis. berlīne izskatījās pēc normāla purčika, apstājmies deviņstāveņu pagalmā padzerties sulu, rhuubarbidoo pusizdzero sulas pudeli nolika uz sava bagāžnieka, kad mazs puišelis to nospēra, es metos viņu lamāt, šamais man atbildēja krieviski, atdeva sulu un skumji norādīja uz mazo māsiņu un vārgu omi, kurai galvā bija pelēks pižiks, paskaidroja, ka sulu zadzis, lai padzirdītu savu ģimeni..tas mani, protams, ļoti aizkustināja un es atdevu viņam sulu, rhuubarbidoo uz mani paskatījās it kā es būtu veikusi pasaules lielāko varoņdarbu. gribēju vēl izjautāt puišeli, kad pienāca iokaste un grasījās savā manierē puikam nolasīt morāla rakstura lekciju.. to es negribēju dzirdēt un aizjozu prom. apstājos tādā kā ceļa līkumā, tur bija pilns ar dzelējošiem krūmīem un joprojām neizskatījās pēc berlīnes, gaidīju, kad mani panāks rhuubarbidoo, negribēju viņu pazaudēt un musm taču bija kopīgs mērķis, kas jāatrod. kad viņi abi mani panāca, es jau grasījos iet uz priekšu, bet šamie paziņo, ka jānoliek riteņi, jo mums ar rhuubarbidoo taču būs jāpastrādā par taksistēm, bet iokaste iešot kaut kādā restorānā par pavāru. tālāk norisinās peripētijas mazā, dzeltenā mājiņā ar riteņu novietošanu un čali, kas mani uzrunāja par princesi un skaļi priecīgs kliedz kaut ko ala - princese ir atradusi sev kalpu. un pavisam drīz mans miegs pārtrūka un par taksisti es nepaspēju kļūt. tā lūk, man berlīnē gāja.
rhuubarbidoo un iokaste braucām uz berlīni. berlīnē iegājām stumjot riteņus, iokaste gan gāja noakaļu, bez riteņa, švītīgi plivinot rokas. mūsu pirmais mērķis bija aiziet iedzer uz vietu, kas ir ala berlīnes ab dambis. berlīne izskatījās pēc normāla purčika, apstājmies deviņstāveņu pagalmā padzerties sulu, rhuubarbidoo pusizdzero sulas pudeli nolika uz sava bagāžnieka, kad mazs puišelis to nospēra, es metos viņu lamāt, šamais man atbildēja krieviski, atdeva sulu un skumji norādīja uz mazo māsiņu un vārgu omi, kurai galvā bija pelēks pižiks, paskaidroja, ka sulu zadzis, lai padzirdītu savu ģimeni..tas mani, protams, ļoti aizkustināja un es atdevu viņam sulu, rhuubarbidoo uz mani paskatījās it kā es būtu veikusi pasaules lielāko varoņdarbu. gribēju vēl izjautāt puišeli, kad pienāca iokaste un grasījās savā manierē puikam nolasīt morāla rakstura lekciju.. to es negribēju dzirdēt un aizjozu prom. apstājos tādā kā ceļa līkumā, tur bija pilns ar dzelējošiem krūmīem un joprojām neizskatījās pēc berlīnes, gaidīju, kad mani panāks rhuubarbidoo, negribēju viņu pazaudēt un musm taču bija kopīgs mērķis, kas jāatrod. kad viņi abi mani panāca, es jau grasījos iet uz priekšu, bet šamie paziņo, ka jānoliek riteņi, jo mums ar rhuubarbidoo taču būs jāpastrādā par taksistēm, bet iokaste iešot kaut kādā restorānā par pavāru. tālāk norisinās peripētijas mazā, dzeltenā mājiņā ar riteņu novietošanu un čali, kas mani uzrunāja par princesi un skaļi priecīgs kliedz kaut ko ala - princese ir atradusi sev kalpu. un pavisam drīz mans miegs pārtrūka un par taksisti es nepaspēju kļūt. tā lūk, man berlīnē gāja.