meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

kā pa migliņu atceros - mums ar sade un rhuubarbidoo.. bija ļoti dīvaini zazoni. kaut kādi īsi, bet ar garu matu elementiem, turklāt sānos mums bija mazas jocīgas čirciņas, pietam visām vienādi mellā krāsā, secinājām, ka tas gatiņa ietekmē(wtf?). visas it kā bijām apņēmušas atlaist matus, bet bijām tik tilzli noaugušas, ka es ķēros pie uzprišināšnas, un kā ķēros.. es vinkārši ar rokām plēsu tās čirkas nost, vispirms no savas, tad no viņu galvām.. kolūdzu?!

ar mani reizē, pa ielas malu skrēja mazītiņš peļveidīgais. sākumā šķita, ka tā ir resna, ripojoša lapa.
un dienā manā rokā ietriecās baloža mīkstā, siltā mugura, ou fauna.