meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

mūžīgās vasaras mīlētāja, hā, esmu lomkās pēc oktobra, jo nu jau esmu tikai milisoļa attālumā, lai kristu ap kaklu visiem ielas kaķīšiem un stieptu tos mājās sildīties; kad mans mīļotais atgriezīsie no komandējuma kūrortā, bēdīgajās rīgas sienās, bet ar mani(par, ko viņam droši vien arī būs viedoklis).
virtuves logā zem manējā, liels balts kaķis karaliski vēro lietu. ek.
un veikalā nekas jautrs ar mani nenotika, ja nu vienīgi - drogās šķībs tantuks stūmās virsū, miskastmaisus pillas saujas sagrābies un ķērca - es jums te otrā pusē nozagu, es jums te otrā pusē nozagu. veidojums pie kases bezspēkā un apnikumā nopūtās.

tīrīt zobus ir teju tas pats, kas lasīt aforismu grāmateles. nu tikai uz tevi skatās ne burti, haikās un komatos, bet paša fasāde baltu putu muti. šoreiz saiknes mazajā 'šeit un tagad' studijā uzstājās dziļemocfiloziskas paranojas - ir suns un pie tam aprakts - klasika, es ar zobu birsti raku viņu ārā, tiku līdz ūsām, paraustīju; slinka sučka, konkrētais lops. tā es gudra netikšu un nevajag arī, ir labāk prijomi.