meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

nu tagad, ja naba pakruķītu vēl tādus zigurrozus kādu brīsni, es sašķaidītu frekvenci un ar lāpstiņu rokā paraudātu. rokās vārgums, galvā nekonsikvence. man fakin dai pietrūkst kaķa - mājās nedrīkst nākt un dzīvot.

kad plānu izritina pa grīdu, sašķērē vienkāršos nogriežņos un vēl saņam jautājumu, sirsnīgi negaidītu, viss kļūst labāk. skaidrība, protams, ir nosacīta, bet vismaz sajūta, ka auzās kļūdies, krietni mazinās.
nu jau var drošu roku uzrakstīt un vieglu kāju spert.
galvenais nesapukoties un izturēt līniju - kā miera, tā slaido, jo kas gan vairāk par skasitiem vakariem un sievietēm mums pasaulē dots.. KAĶI!