meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

pa spalvai un pret.
ko gan tas tevi interesē;
tu taču esi gluds un apaļš kā apelsīns -
jā ne.
nu, vot, kad panesās bumbiņas.

bet nav novilktas ielas drēbes un fasāde,
varbūt paņemts riekšā, par tuvu pie sirsniņās. uz mājām.
bet gribās taču ticēt, tam, kur alus pa laķiku nāk
un gribas vispār hujena, no vienas vietas ticēt.

ai, mēs rīt paņemsim grīdu kā mazo priekšā
un ja vēl pie svecītes tante paskaitīs lūgšanu
par mūsu lunkanajām miesām.

/uz kāda etiķa es sēžu/