meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

kāpju pa trepēm, ēnā redzu kvadrātu -
nu ir tev, bērniņ, kantaina galviņa, nu ir..
lai jau, pieliks ar šķērēm pirkstu,
būs pavasarīgi draiska, plaukstoša pupura šķautņainā forma.

ai, ciku, caku
/tad nāk fakūj. bet nē/

zaķis viens
zaķis divi.
ja es nesaceptos, es nepadzertu alu,
tagad pēc solījuma - apleju sevi ar eļļu un eju lēkāt pa pannu.
*dēls, nepeldi uz zaķu salu..

aizšāvos pēc alutiņa - nāk mājās, a tur, no mājās tāds garšs zaļš stars.
no stūra mākoņos.
vata joks iz zet?