meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

viņi mani milēja.
bet pa vienam (nu tur buča tev, buča tev, un arī ja un kad jau vēl ko),
bet es gribēju kolektīvi.
nu labi.
man ir viena tāda gudra sieviete - un viņai taisnības ir. un vienai es ticu.
viss pēc paragrāfa.

kā atnācu, tā aizgāju
/muskuļiem smeldzot/
bet mērķis ir sasniegts. jo sniega nav.
pēdas dubultzeķē un zābītī kauca, bet pačka pilēja un pat bicīts sūrst.

labi, vecā miesa,
pa ceļam mēs runājām daudz.
un tur, zi, man glaimo - es teicu un ierakstīju tik daudz.

a ceļš klusumā - diagnoze, pēc paceltām kājām un vispār.
tas smagums galvā ir vieglums,
ai, dārgā.

te vēlreiz labi,
es esmu precīza. mani upuri un mērķi,
pār mums valdot valis,
bet es tikai gribu vieglākas saites.

šodien pirmo reizi nomaucu uz mutes.
nu uz mutes gluži nē.
rītā pirmais kadrs - rātnā solī no miskates, saikne attopās sniegā četriniekā,
bet tā bija tāda mēreni eleganta piezemēšanās.
tagad otrais kadrs - totāls nosēdiens uz dirsas, to nevar numurēt, tas tikai sāp.

vopšem, kādu laiku, kedas es nevilkšu, nav saķeres,
tik daudz slīdējusi kā šodien...nu vai zinies, aš visu ziem nebiju.