meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

pamodos ar dīvainiem aprēķiniem galvā.
un skanēja it kā pie mana trešā stāva loga cilvēki sarunātos.
skaļi un skaidri, čalis ar meiču strīdējās - nu lec! nē! lec!
nē, kristap! nu lec, viens divi trīs.. un balsis apklusa.

moka baloži uz palodzes - kristaps un dūda.
tikai runāja.

saule spīd - gribas visu izdarīt,
bet reizē. ar ko sākt.

galvā gaisma,
saikne aiziet uz bibliotēku un studu stāvu domādama,
ko gan man tur vajag, atliek paieities gabaliņu prom.

ai, labi, man arī ledus uz galvas gandrīz uzkrita.