meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

mani gloricifējošas dāvanas un viena vemjoša līkā.
sniegs līdz padusēm.
lāpsta man draugs -
kurš tagad man muguru masēs?

bet par to ģērboni domājot,
ja nu tiešām tā ir zaimošana?
man patīk.

un tagad es dzeršu kapiju, mēģināšu atrast sienu ģērbonim
un tad oj, ēdīs un dzers atkal.

protams, patīkami - saņemu sveicienus no visādiem portāliem, kur esmu reģistrējusies, gan arī no tādiem no kuriem esmu izdzēsusies(kas jo interesanti), nu sveicējiem pievienojās arī banka....
kas tālāk, namu pārvalde? bibliotēka?
jā, paldies, mīļie draugi.
khe!

tātad, kā saka mana mātē - krustmātītes. kā sarunājušas abas man puķes vietā atnesa vīnu.
un arī strīpainas pirkstiņzeķes.
viņas abas ir blondīnes
un katra pa savam smieklīgas.
ir ēsts.
ir laiks mācīties.
jov!