meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

nature arī šorīt izlasās kā nītaure.
ja būtu tante nītaurē, teiktu, ka jābrauc ciemā.
šprote nav nosieta trīs dienas, pamostos paģirās trīs dienas.
bet šorīt ir ļoti konstruktīvs noskaņojums.
esmu gatava nest to krustu, ņemt atbildību un bildēt.

esmu atpakaļ īstajā gadalaikā.
bet tas ir tikai pagaidām.
vienkārši jāpaspēj izdarīt
un es būšu prom mūžigajā.
faktiski, mītiskā priekša atkal kļūst aktuāla.

/es esmu brīvdienas. oficiāls viedoklis. gluži vai diplōms/

viss kārtībā man atkal nāk smiekli.
rīta kapija un retrospektīvs atskats uz šim trijām dienām.
uh, minči! es esmu ūņikums.
cik daudz var uzzināt, cik daudz var būt trīs dienas.

noskaņu krusteniskošanās.
bet kad skaļi kaucu dūdieviņu kaimiņi vannūzī laikam flīzes no sāpēm kasija nost.
ja delīrijs tik konkrēti neklausītos sienā, domātu, ka pie manis nāk burlaki.
var jau būt, ka ir arī laiks.
un kur tad tu tāds smejies, ja pļavās.

bet rumiņš vēl turās,
pēdējie malki.
cik bezatbildīgs vakars.