meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

šī definetlī, ir nepareiz piektdiena.
iespējams, ka pat visa diena kā tāda, bet tas vairāk no smadzeņu darbības viedokļa.
es jūtu, ka kaut kur šajā pasaulē ir jautri, bet es te slaistos un domāju neriktīgas domas.
vispār, redzies, domāju. kurš mūsudienās tā dara?!
abzalūti; neveikli.
var gan gadīties, ka šis ir tikai tāds klusumiņš, pirms kārtējās vētriņas.
laikam jau orkānu vienā laidā nevar gribēt.
bet tomēr mani dara tramīgu, ka zinu vismaz divas vietas, kur es varētu būt un kur cilvēki šobrīd iedzer.

augšējā kaimiņiene tikko palecās, vai arī nolikās uz mutes no skapjaukšas, nezinu, bet mani gandrīz ķēra trieka! katrā ziņā es apmēram nopratu, kā ik pa laikam jūtas mani apakšējie kaimiņi.
es viņus ļoti cienu par viņu spēku, nenākt un neatklāt man savas izjūtas.