čo za huņa
kaut kā loģiski šķiet, ka, ja katru mīļu dienu veicu zolīdu attālumu turpu šļurpu kājām, man vajadzētu, ar katru to pašu mīļo dienu, uzkačāt skilu un ar katru nākamo mīļo dienu cilpot ikurāti raitāk un vieglāk.
aber, ņihuja, šodien ļoti, ļoti izbesījos ejot uz kuršeļiem, tas bija sasodoši garlaicīgi, žļurgoņa sirds rajōnā arī piemetās pārsteidzoši aši.
un vispār šodien esmu vienkārši apbrīnojami nesakarīga. nesaprotu cik ir pulkstens, kur es biju un cik ilgi un cik ilgi man vēl jābūt un vispār ņi huja. kursiņos arī reaļna izgāzos, tad vēl normāls mēles mežģis piemetās..
un tagad man būtu sakarīgi jāpadomā un jāsagatavojas rītdienai.
bet lādzīgāk šķiet parubīties.
ak vai, man laikam sāk garšot zaļā tēja..
aber, ņihuja, šodien ļoti, ļoti izbesījos ejot uz kuršeļiem, tas bija sasodoši garlaicīgi, žļurgoņa sirds rajōnā arī piemetās pārsteidzoši aši.
un vispār šodien esmu vienkārši apbrīnojami nesakarīga. nesaprotu cik ir pulkstens, kur es biju un cik ilgi un cik ilgi man vēl jābūt un vispār ņi huja. kursiņos arī reaļna izgāzos, tad vēl normāls mēles mežģis piemetās..
un tagad man būtu sakarīgi jāpadomā un jāsagatavojas rītdienai.
bet lādzīgāk šķiet parubīties.
ak vai, man laikam sāk garšot zaļā tēja..