meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

pamošanās, pašai no sevis, vienpadsmitos jau trešo dienu pēc kārtas, ir gandrīz vai aizdomīga.
es šito te uzrakstīšu un tūlīt pat izdarīšu kaut ko lietderīgu, mhm mhm mhm.
piemēram, palaidīšu vašmašīnu, vo!
aber, man sāp mugura, es mostos vienpadsmitos un man ļoti gribas apelsīnus.
un vasaru.
un es klausos diskō. tāpēc, ka ārā ir vējš.
bļe, kur ir jel kāds sakarīgums?

nē nu, beigu beigās, es sev šodien patīku.
visnotaļ.

man ļoti nepatīk tie trokšņi uz palodzes.
man ļoti nepatīk, ka tie nav tikai trokšņi.
man ļoti nepatīk, ka tas ir lietus/februārī, jū nov, bļe/.