meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

es nevaru rimties domāt par to lietu pamešanu pusratā.
labi, šobrīd to norakstu uz iesnām un temperatūru, kas te ir, te nev.
bet vispār, tas nav nekāds attaisnojums.
saprastu vēl, ja man nebūtu nekādu ideju kā pilnvērtīgāk pavadīt savas vienādās dienas,
bet ideju pilna galva.

sasodīts. nē.
ir jāveido tā komūna.
(bezdarbnieku biedrība "priedes". hehe)
jādzīvo bariņā draudzīgā lauku simniecībā
jāaudzē tabaka un lopi,
kartoškas un citi izdzīvošanas dārzņi
un visiem jādara viss, ko vien prot, lai papildinātu dzīvojamību.

varbūt bariņā
nevar tik viegli aiz slinkuma visu sadirst.
vai pareizāk nekādot.

šorīt, aiz satraukuma par gaidāmajiem viesim, piecēlos pēc desmitiem.
priecējoši laicīgi.
atnāca mani muzikālie viesi, atnesa bļāšus un elitu.
iespēlēja savus štrumentus(kas arī bija viesošanās iemesls).
tīkami.
ak, sen nebija bijis tā - mana necilajā mitekli veseli divi viesi vinlaicīgi.
gatavā burzma!
jā, jūtos vesalāka.
vispār redzēju dienas gaisō daļu, sastapu cilvēkus.
nu fantastiski!
tagad vēl jāpaskatās sems, kā viņiem tur nospēlēsies, jāierēc par ellu.
vēlāk jāuzvāra kāda šaubīga zupa, jāparosās.

ir labāk. daudz labāk.
cilvēki un laicīga mošanās!!
ek:)