meibī jes, meibī nov, meibī sapnis ai dont nov

tātad šodiena.
tās ritums aizritumējis tukša katla pavēnī, taču cerība nu tiek likta uz tām mazajām glāzītēm uz metāla peciņas ar žuburainu ietvaru no kura veikli var izņemt lilīga stikla ķopsīšus.
saikne būs!

ziemā koki lēni kustas

nevarējām ilgi izlemt, kādu dziru iegādāties, kura būtu piemērota jau pieminētajām glāzītēm.
kā zīme no debesīm nāca kāds vīrs, kas mums garām stiepa savu roku pēc "mokas"(precizējot - divām).
mēs skaļi novērtējām šo viņa rīcību uz ko viņš reaģēja - kokteiļ buģit, išo sļivki kupiķ i o!
atlika tikai paklausīt...