es ik pa laikam brīnos par kādu invalīdi, kuru stumj nenosakāma vecuma radījums. viņam kaut kā patīk šamo stumt nevis pa trotuāru, kas ir pietiekami plats šim nolūkam, bet gan pa ielu. šorīt viņš to darīj gaužām ekstravaganti, proti, stūmās pa pašu ielas vidu. laikam mēģina nemanāmi no šamās atbrīvoties... psaihōmeinijaks!