| |
[Oct. 31st, 2004|10:13 pm] |
|
Deerai bija kleita. Raupja un puiciska itkā, bet ar mežģīņu šuvēm un tomēr skaista. Viņa gulēja uz dīvāna un skatījās televizoru. Viņai nepatika televīzija. Tas bija pārāk mākslīgi. Taču šovakar viņa cerēja sagaidīt kaut ko aizraujošu pelēkajā plastmasas kastē. Un viņa sagaidīja. Tur rādīja kādu teātra izrādi. Teātris bija gandrīz par viņu. Un viņa noticēja, ka beidzot televīzijā var ieraudzīt kaut ko skaistu un īstu. Izrādē galvenā varone izdarīja pašnāvību. |
|
|
