| SA |
[Oct. 1st, 2004|12:31 pm] |
| [ | tālā atbalss |
| | Rammstein - Sonne(Clawfinger remix) | ] |
Darks uzmanīgi apskatījās apkārt , pamāja ar galvu un turpināja lavīties caur tumšo mežu. Bija jau ap pusnakti, kas darīja raizes visiem. Lagts pamāja ar roku un uzmanīgi raudzījās apkārt. Bala uzmanīgi likdama soļus devās garām Lagtam. Uz viņas rokām gulēja Deera- četrus gadus veca mereniešu meitenīte. Meitenīte, kura visiem šonakt bija izglābusi dzīvību. Vismaz tā visi uzskatīja. Deera bija pusmiegā. Viņas kreisā kāja bija apsaitēta...
Deera gulēja. UN sapnī viņai rādījās šī nakts.
Visi sēdēja ap ugunskuru : Darks, Bala, Lagts, tēvs, māte kā arī Mefiss un Elīle. Šī bija pirmā maģiskā nakts Deerai. Nakts, kad viņa iegūtu pirmos spārnus, pirmo maģijas dzirkstelīti, pirmo mājdzīvnieku, kā zināms pegasu... Viss ritēja labi.. līdz .
Ugunskurs sprakšķēja. Visi jau pamazām juta kā Balas skaistā dziedājuma pievilināti pamazām tuvojās meža gari. Taču šonakt viņai tas izdevās tikai ar lielām grūtībām. Tie it kā nevēlējās nākt.. Laiks gāja un likās, ka šonakt jau neizdosies sasaukt kādu garu! Bet te pēkšņi tomēr viens atnāca... Viens no Kroviem! Krovi bija vistumšākie un reizē visspēcīgākie un gudrākie meža gari. Taču lai arī cik viņi labi nebūtu viņi bija arī kara gari. Kaut paši bija miermīlīgi tomēr spēcīgi un ja kādā merenietī iemiesojās Krovs tad varēja gaidīt tikai nemiera laikus...
Tā kā šī bija pirmā maģijas nakts Deerai , tas nozīmēja arī to, ka Krovs būs viņas gars, sargātājs...Mātei tas ne pavisam nepatika. Taču tāds bija liktenis. Starp citu tikai vienreiz bija dzirdēts par Krova iemiesošanos meitenē bet tas jau bija sen un tad vēl bija senie laiki, no kuriem daudzas lietas jau sen bija mainījušās. Taču lai sāktu iemiesoties Krovs vienkārši stāvēja... Un to pirmais izprata Mefiss. Taču reāli viņš nepaspēja... Izvilkt ieroci viņš paspēja, bet tad jau sākās kas tāds, ko visi izdzīvojušie atcerētos visu atlikušo dzīvi. Viņiem uzbruka! Bet ne jau kāds mazs dēmons, bet gan veseli seši Bradi! Seši cīnītāji, no kuriem baidījās puspasaule... Taču šie nebija parasti, bet gan pelēki. UN ikviens merenietis zināja teikas, ka pelēko Bradu liktenim ir tikai divas iespējas uzvarēt vai mirt. Tikai nāve spēja apturē šos kareivjus. Mefiss ielidoja krūmos no pirmā trieciena. Nākamais cieta Darks – no trieciena ar vāli viņa tika salauzta kreisā roka... Tik spēcīgs bija pelēkais Brads! Lagts paspēja izvilkt savu zobenu un uzbrukt pirms uzbruka viņam. Pirmais cirtiens bija daudzsološs – viņš iecirta vienam Bradam kakla rajonā. Arī tēvs un māte sāka cīņu, tikai ar maģiju palīdzību. Bala izrāvusi savu ieroci sāka diet nāves deju tā, ka varēja redzēt tikai viņas baltos matus mirdzam. Elīle paķēra Deeru un pieskrēja pie ozola. Tas bija svēts koks, kuram klāt gāja Bradi nelabprāt. Tur uzvilkusi savu loku stāvēja Elīle, nevarēdama izšaut jo cīņa bija tik strauja, ka nevarēja nomērķēt... Un tad pienāca lūzuma mirklis. Visi merenieši tika notriekti zemē. Elīles loks iedziedājās un vien Brads saļima, taču tas neko daudz nelīdzēj. Joprojām bija trīs Bradi dzīvi. Un pēkšņi visi trīs Bradi, kas jau bija pacēluši ieročus triecienam, kas daudziem būtu nāvējoši apstājās... Krovs stāvēja tieši aiz Deeras, bet meitenīte bija pacēlusi roku un kaut ko čukstēja... “Beidziet! Nevajag cīnīties... Ejiet pie miera. Mēs jūs negribam aiztikt. Ejiet ar mieru.!” Šie vārdi izskanēja visu mereniešu galvās. Un notika brīnums – Bradi sāka atkāpties un reizē sabirza putekļos. Neviens izņemot drūpošie Bradi nekustējās. Neviens arī to neuzdrošinājās. Visi noraudzījās šajā brīnumā. Kad pēdējais galvaskauss no Brada bija nokritis Darks uzdrošinājās lēnām celties. Sekoja zibenīgi notikumi... No krūmiem izlēca kaut kas un uzsāka skrējienu uz Deeras pusi, kura to nemaz nemanīja. Darks sagrāba ieroci un metās lai aizsargātu mazo māsu bet pāris soļus pirms Deeras atsitās pret tādu kā neredzamu sienu. Kamēr Darks krita Lagts meta savu šķēpu uz uzbrucēja pusi. Taču netrāpīja. Uzbrucējs jau bija palēcies un deva triecienu, bet te strauji apgriezās pret viņu Krovs un nobīdīja uzbrukumu. Taču nepietiekoši – lai arī kas bija uzbrucēja ierocis, tas skāra Deeras kreiso kāju un tā lūza, bet pati meitenīte aizripoja pāris soļus no trieciena. Bet uzbrucējs jau tad bija pārvērties pelnos pēc tam, kad to aiz rīkles bija sagrābis Krovs.... |
|
|
