šovakar mājās ļoti dejojām, pārsvarā jau pie mūsu ģimenē neizbēgamā regeja un dub bet es tiešām gribu, lai pie mums migrē melnie tad iesim ar viņiem dejot
ai, sāka skanēt Billy Idol "Eyes Without a face" atceros, kad no Rīgas pārvācāmies uz Ungruprils dzīvoklīti-es, brālis Ulfs, mamma (gaidīja jau Kārli) un tētis, tētis no kāda sava brauciena man atveda mazu rozā magnetafonu,kuram bija trīs funkcijas-play, rec un stop. parasti ar magnetafonu spēlējos pie tv un ierakstīju no MTV sev mūziku kasetē. man bija kādi 6 gadi. vienā tādā reizē tētis gulēja un kaut ko lasīja un sākot skanēt "Eyes without a face" viņš teica, lai šo ierakstu. es viņam atbildēju, ka jau rakstu. viņš pasmaidīja. tētis toreiz vēl bija tik jauns un mēs bijām ļoti laimīga ģimene. man bija skaisti vecāki. bet tagad, gandrīz jau trīs mēnešus mans tētis ir miris. pēkšņi un tik ļoti par agru.