blā blā
October 4th, 2011
10:09 am
ejot no ķīpsalas mājās sajutos kā pilnīgā skandināvijā, automašīnu džungļi, miglas mākoņi no riepapakšām, un tas rudens smagais, mitrais pelēkums uz kuru var tā paļauties.
man baigi patīk.
un tad nogriežos uz kluso ielu fāzi,kur absolūti netraucētas guļ dzeltenas lapas, noeju gar rozīšiem un esmu mājās.
10:34 am
nezinu ko darīt. sevī nevaru atrast risinājumu,grāmatā "bērns" pr to vispār nekas nav teikts.
bet mazais katru vakaru uztaisa nenormālu niķi, vienkārši kliedz un ne "jā" ne "nē", tu vari izstiepties vai sarauties, nekas nav labi.
20 minūtes jāpakliedz un tad varam dzīvot tālāk. tas tā divgadniekiem ir pieņemta uzvedības norma?
upd: visticamāk tā bija dzīvesvietas maiņas stresa resultātā. pēdējās dienas mierīgs kā jēriņš.
10:36 am
izlasot divu pēdējos ierakstus liekas,ka man ir pesonības šķelšanās.
un tā jau arī ir.
esmu mamma, esmu es, esmu draudzene, esmu studente, esmu darbiniece un vēl alter ego.
tas kas pēdējā laikā vairs neesmu uz pilnuslodzi: meita, mazmeita un māsa. slikti.
05:00 pm
gribu sirdsdraudzeni