a.m.a-zone

Neskatoties uz mini-smeldzīti sirsniņā, jūtos ļoti labi, neiedama uz skolu. Un tagad zinu 95%, ka mani tā visa padarīšana bremzē un stopē iet uz priekšu.
Jo pa šo nedēļu esmu sakārtojusies daudz vairāk nekā pa tiem 5 mēnešiem, ko tur pavadīju. Un beidzot ir kaut cik skaidrāks skats uz nākotni, kā arī kaut kas jau bīdās uz priekšu un iespējams, jau pavisam drīz taps mans pirmais portfolio, will see, will see..

Nebūtu slikti, ja varētu palikt naktī grāmatu zem spilvena un no rīta pamosties ar visām zināšanām, kas tajā paslēptas.

Un rīt braukšu uz laukiem, jo gribēsies ēst.
Šovakar pie mammas, (jo gribēsies ēst)
viss ir labi, vidi nepieciešams ik pa brīdim nomainīt.

Jā un šeit īsa, bet patīkama intervija ar Lietuviešu grafisko dizaineri Goda Gontyte

Mazgājoties dušā, sāku domāt par to, ko paveikt nākamnedēļ.
Tad sapratu, ka pavisam nevaru izvēlēties to pavisam dārgo nākotnes profesiju.
Un mani nepamet nojausma, ka tas ir tādēļ, ka manas intereses ir pārāk daudzpusīgas, bet ne visai tālu ejošas. Jo mani interesē mājās, bet es par tām interesēšos tikai tik tālu, līdz atradīšu nākamo, kas mani ieinteresēs, līdz ar to - pagrābju pa druskai no visa, dažādos lielumos.
Nu lūk, tad sāku likt pa plauktiņiem - vēlos radīt, tas ir 100% ,bet pēc šīs domas sagremošanas, sapratu, ka radīt ir visai plašs jēdziens un, ka es nekad nespētu izvēlēties starp to, ko es gribu radīt, jo man patīk taisīt sīkumiņus no dāžādiem materāliem, man patīk apģērbu dizains, man patīk interjera dizains un arhitektūra, man patīk projektēt, man patīk adīt, man patīk līmēt un arī zīmēt (neskatoties uz to, ka neesmu nekāda gleznotāja). Un kad redzu šīs lietas dzīvē, man ietrīsās sirsniņa par domu vienu, ka es varētu ko tādu radīt.