a.m.a-zone

tas emociju virpulis tevi atsit atpakaļ pret sienu un tādā riebīgā palēninājumā tu redzi, kā vārdi izšaujas no mutes kā lodes un izkūp gaisā, pārvēršas mākonī, kuru otrs iesūc nāsīs.
tas viss nogulsnējas smadzenēs, atstāj aiz sevis putekļus, iebirst visās neaizsargātajās rievās.
bet tu tikai slīdi pa to auksto sienu un vairs neko nespēj savākt vai kontrolēt. tas ir noticis un tu to visu esi izšāvis ārā.

kad viss ir norimis un tu atkal vari satīties segā, tad tu jūti, ka uz kādu brīdi neviens "piedod" vairs nepārvērtīsies mākonī un neiztīrīs tās melnās nogulsnes, kuras iepriekš tik nekontrolēti šāvi ārā.

esmu izgājusi Syberia un Syberia II , ar nepacietību gaidu Syberia III 

tas, ko es pieprotu visdraņķīgāk dzīvē ir nopirkt īstos aizkarus.

katrs pats var izdomāt, kas tieši ir kurš vīriņš.. 

ja vēl nesen cietu no mokoša P(irms)MS ,tad tagad šķiet, ka tas viss ir nogriezies pretējā virzienā uz P(ēc)MS. jūtos kā stīga, ja pieskarsies ,tad 5000 dzidras asariņas pļuņkš pļuņkš, nekādas racionalitātes, tikai emociju pasaule. pa retai reizei, es vēlētos ļoti nebūt sieviete.
pagājušo mēnesi, piemēram, man prātā neienāca pilnīgi neviena gaiša doma, es strīdējos ar visiem sev apkārt esošajiem cilvēkiem, nobāzējos mājās ar depresiju, vientulību un pliku neko. man šķita, ka prāts sabiezēs tik tālu, ka tas kļūs par manu state of mind.
pretīgi.

pēc tādām ar mīļumu piepildītām dienām un naktīm, jūtos kā no gultas izkritusi gazele.
palīdzi man internet, ieved mani savā apātiskajā burvībā..