#
« previous entry | next entry »
31st. Jan, 2014 | 02:17 pm
tas emociju virpulis tevi atsit atpakaļ pret sienu un tādā riebīgā palēninājumā tu redzi, kā vārdi izšaujas no mutes kā lodes un izkūp gaisā, pārvēršas mākonī, kuru otrs iesūc nāsīs.
tas viss nogulsnējas smadzenēs, atstāj aiz sevis putekļus, iebirst visās neaizsargātajās rievās.
bet tu tikai slīdi pa to auksto sienu un vairs neko nespēj savākt vai kontrolēt. tas ir noticis un tu to visu esi izšāvis ārā.
kad viss ir norimis un tu atkal vari satīties segā, tad tu jūti, ka uz kādu brīdi neviens "piedod" vairs nepārvērtīsies mākonī un neiztīrīs tās melnās nogulsnes, kuras iepriekš tik nekontrolēti šāvi ārā.
tas viss nogulsnējas smadzenēs, atstāj aiz sevis putekļus, iebirst visās neaizsargātajās rievās.
bet tu tikai slīdi pa to auksto sienu un vairs neko nespēj savākt vai kontrolēt. tas ir noticis un tu to visu esi izšāvis ārā.
kad viss ir norimis un tu atkal vari satīties segā, tad tu jūti, ka uz kādu brīdi neviens "piedod" vairs nepārvērtīsies mākonī un neiztīrīs tās melnās nogulsnes, kuras iepriekš tik nekontrolēti šāvi ārā.