#

« previous entry | next entry »
3rd. Jan, 2014 | 06:35 pm
music: gaujā viņi vairojas

es to piedzīvoju tā kā tādu kultūršoku. maza bērna atklāsme, ka pasaulē pastāv ļaunums un nežēlība. tikai šis ļaunums nav tas, karš kurš notiek tūkstošiem kilometru attālumā, bet gan tas karš, kurš notiek tepat darbā tavā klātbūtnē.
tas ir tā it kā tevi konkrēti bombardētu ar visiem sūdiem, kas šīm nelaimes čupiņām ir sakrājušies iekšās. un man jau tie neinteresē, man tie sūdi ir tā kā tiešām sūdi, noskalot podā un aizmirst, bet viņi tikai lej un lej visu laiku virsū, ka viss sāk pludot un vairs nav kalnu uz kuriem pakāpties, jo tie arī jau tiek noslīcināti tajā mēslu jūrā, kura plūst ārā no viņu neapmierinātības par "sistēmu", par bērniem, dzīvi, apkārtējiem.

tie ir tie cilvēki, kuri uzskata, ka vienīgais veids kā izdzīvot šajā "skarbajā" pasaulē ir nošaujot visu labo, kas ir apkārtējos. jo "spēcīgākais uzvar", bet sūds jau ir tāds, ka viņi paši to pasauli padara skarbu un tad tas sanāk kā tāds bezjēdzīgs, gremdējošs kāmja ritenis un jo sparīgāk griež, jo vairāk nogurst, tikai nekur netiek.

----

ja nu kāds šo arī izlasīja, - tā ir ļoti personīga žults, kura mazliet nomierinās, kad es nospiežu "update journal"

Link | Piepildi | Add to Memories


Comments {0}