a.m.a-zone - solitude

ja atskaita virtuālās dusmas , tad pārējais iet uz priekšu. man piemēram tagad ir pavisam niecīgs ,bet tomēr ir - darbs. un nevaru sagaidīt piektdienu ,kad iešu runāt par brīvprātīgās dārznieces amatu. pieteicos arī strādāt "Red Cross" par shop assistant, bet man ir arī jāielaižas ar realitāti un jaatceras, ka es nekad neesmu bijusi pati darbīgākā meitene klasē. nesen pabeidzu rakstīt pirmo galda spēļu bloga ierakstu. tagad ir jauzraksta vēlviens un nākamnedēļ pašreklāmas nolūkos visādās vietnēs mētāsies (cildeni un cieti stāvēs) links uz šo blogu.
šodien daudz zīmēšu, tikai ir jāsaņemas izkāpt no šīs tik pierastās Stroda gultas un jaizvelkas līdz savam miteklim. jo ir grūti piespiesties palikt vienai pašai, ja nav reāli saskatāms iemesls, kādēļ to darīt. ā pag, nu jā, tādēļ ,lai es nebūtu pussy pēc pusotra mēneša un varētu divus mēnešus nodzīvot in complete solitude. bet manas sajūtas vairāk strādā tagadnei nekā nākotnei un šobrīd man nav baill, un šobrīd nav nekāda iemesla.
jā, es izmisīgi cenšos, tas gan. varbūt mazliet pārspīlēju, bet ir labi sākumā pārspīlēt un tad ļaut ,lai viss notiek dabīgi un nepiespiesti. tā kā pieradināt suni.