a.m.a-zone - If youre in a shit hole make it fun

"Sveicināts, dārgo dakter!
Mans vārds ir Laine. Esmu 19 gadus veca! Zināt, mani nomoka dīvaina seksuāla problēma un es gribu Jums pastāstīt par to. Tātad klausieties.
Reiz pulkstens ap divpadsmitiem, es izgāju no mājām pastaigāties. No tumšām šķērsielām pūta spēcīgs vējš un pēkšņi es redzēju viņu, viņu sauca Retfords - viņš bija vienkārši pretīgs! - nu gan! - es spalgā balsī iekaucos, un pazaudēju puļķi.
Atguvos es lielā gultā, kājās mani bija ērtus. Uz rakstāmgalda dega svece, bet aiz loga dega augstceltne, ko aizdedzinājuši nolādētie zinātnieki un mana sirds sašķīst. Tālāk viss notika ātri - viņš iznāca no vannas istabas, lēnām novilka savu mēteli un atkailināja savas spalvainās krūtis.
- Ak tu mana mazā Coraline, - sacīja viņš un pienāca tuvāk. Man kļuva draņķīgi. Pēdējā momentā es paspēju paskatīties viņa acīs, tās bija tādā pašā krāsā kā mājīgums un atkal pazaudēju puļķi.
Klusums. Pēkšņi pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: - Šonakt mēs TO darīsim 19 reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņēmu visu savu lāča drosmi un atbildēju: es gribu mācīties!
Tālāk viņš sāka skūpstīt man vēderu ar savām skaistām lūpām, un laidās arvien zemāk un zemāk... O nē! Viņš nonāca līdz TAI vietai... Viņa rokā iemirdzējās lāpsta, kādēļ?! Par ko!!!
Var būt šis kāds jauns fofisma paveids, tomēr laika prātot bija maz. Es izlēcu no gultas un ieraudzīju fotogrāfiju: uz tās viņš kails ar kailu veci. Bet tas vecis izrādās bija mans mīļākais. Un pie tam vēl viņš ir viņa vecevecvecvecvectēvs!!! Izvirtulis! - es nodomāju, lēkdama no 22tā stāva loga...
Īsti nezinu, tas notika patiesībā vai bija tikai sapnis - bet man patika! Vai tas ir normāli, dakter?
Ar cieņu psihiatram,! (Laine)."