#

« previous entry | next entry »
31st. Dec, 2009 | 11:15 am

Jaunā gada sajūtas nav nekādas dižās.
Toties sapņos gan par to sēroju.
Bija pāreja no 31. datuma uz 1. 2010. Un bija 2 naktī. Es nokavēju jauno gado. Taisījos iet ielās, bet tad sapratu, ka esmu nokavējusi visu līksmi, salūtu, priekus, kliedzienus un visu citu jauko.
Tas nav liels sapnis, bet pusmiegā mazliet sabijos, ka tā tiešām ir patiesība.
Un ne jau tādēļ, ka būtu kādu balli palaidusi garām, bet tādēļ, ka vispār kaut kas tika palaists garām kādas nolaidības dēļ. Apjausma, ka ir patiešām par vēlu. Un teikt, ka - nekad nav par vēlu - ir tiešām nepatiesi. Jo dzīvē ir dažādas situācijas un ir pulksteņa laiks ko nekad neatgriezīsi, un citi laiki ko nekad nedabūsi atpakaļ. Un ne jau tādā nozīmē - pagriezt laiku atpakaļ, lai kaut ko mainītu pagātnē - ,bet gan - nenokavēt šo laiku, lai uzlabotu nākotni -
Kaut gan, jā, protams, var kaut ko darīt arī citā laikā, nekā iepriekš plānots, bet tad tā būtu tāda plaģiātisma piekopšana. Not the real deal anymore.

Pat man ir pāris plāni jaunajam, 2010, gadam.

Link | Piepildi | Add to Memories


Comments {1}

#

from: [info]skuolnieks
date: 31st. Dec, 2009 - 12:22 pm
Link

Ne laika zudums ir būtisks, pat ne mantu, cilvēku vai notikumu, bet - sajūtu. Tās ir bailes, ka sajūtas, labās sajūtas, kas reiz piedzīvotas, ir prom uz neatgriešanos un tās vairs nekad nebūs iespējams izjust. Bet tās ir muļķības. Kamēr vien Tu spēj just, tikmēr ir iespējams justies jebkā, arī labi un ļoti labi.

Reply