#
30th. Dec, 2013 | 12:33 pm
music: brīvībene 30. decembrī 13. gadā
vakar nokļuvu savā sen aizmirstā zempaziņas laukā.
aizrunājāmies par akmens laikemtu un pirmajiem cilvēkiem ,tik tālu, ka iekšēji bija sajūta it kā mans prāts būtu spilgti sarkans saulriets, kurš noslīd gar acu plakstiņiem tā, ka tiešī vienīgi un tikai man persnoīgi, aizsedzot balto sienu, tumši zilo logu, nakts gaismas, visu pārvēršot par pirmo saulrietu uz planētas Zeme.
tikai tagad salīdzinot ar to, ko izjutu, šorīt manas domas ir sapuvušas melones ar tārpu pildījumu - vajadzētu mest ārā, bet baill pieskarties...
aizrunājāmies par akmens laikemtu un pirmajiem cilvēkiem ,tik tālu, ka iekšēji bija sajūta it kā mans prāts būtu spilgti sarkans saulriets, kurš noslīd gar acu plakstiņiem tā, ka tiešī vienīgi un tikai man persnoīgi, aizsedzot balto sienu, tumši zilo logu, nakts gaismas, visu pārvēršot par pirmo saulrietu uz planētas Zeme.
tikai tagad salīdzinot ar to, ko izjutu, šorīt manas domas ir sapuvušas melones ar tārpu pildījumu - vajadzētu mest ārā, bet baill pieskarties...
Link | Piepildi | Add to Memories
#
30th. Dec, 2013 | 05:42 pm
labi, tagad domas ir izskaitļojušās. aptumsums piepildījies ar pūkainām spalvām, šokolāde silda punci.
nekas vairs nav jāmet ārā, visam ir ļauts pieskarties.
šovakar toties paēdīšu kaut kur ārpuss mājām un, tad drusku padzeršos Sātana dziru. tā, jo es varu.
kaut man vairs nekad nebūtu jāiet atpakaļ uz darbu.
nekas vairs nav jāmet ārā, visam ir ļauts pieskarties.
šovakar toties paēdīšu kaut kur ārpuss mājām un, tad drusku padzeršos Sātana dziru. tā, jo es varu.
kaut man vairs nekad nebūtu jāiet atpakaļ uz darbu.
Link | Piepildi | Add to Memories
#
30th. Dec, 2013 | 11:56 pm
music: Gabor Szabo
es ļoti gribu būt viņam šobrīd blakus, bet to es viņam neteikšu.
man vispār ļoti nepatīk būt vienai, bet to es arī viņam neteikšu.
bet varbūt arī patīk. lūk, tā arī tā lieta, ko vēlos sevī izķidāt, es neko nezinu par sevi. kas man labāk patīk ilgtermiņā?
esmu tik daudz sevi analizējusi, ka spēju aptvert tikai to daļu, kura notiek šeit un tagad, bet nav nekādas tālāk ejošas konkrētības.
ai
man vispār ļoti nepatīk būt vienai, bet to es arī viņam neteikšu.
bet varbūt arī patīk. lūk, tā arī tā lieta, ko vēlos sevī izķidāt, es neko nezinu par sevi. kas man labāk patīk ilgtermiņā?
esmu tik daudz sevi analizējusi, ka spēju aptvert tikai to daļu, kura notiek šeit un tagad, bet nav nekādas tālāk ejošas konkrētības.
ai