#
30th. Dec, 2013 | 12:33 pm
From:: safe
vakar nokļuvu savā sen aizmirstā zempaziņas laukā.
aizrunājāmies par akmens laikemtu un pirmajiem cilvēkiem ,tik tālu, ka iekšēji bija sajūta it kā mans prāts būtu spilgti sarkans saulriets, kurš noslīd gar acu plakstiņiem tā, ka tiešī vienīgi un tikai man persnoīgi, aizsedzot balto sienu, tumši zilo logu, nakts gaismas, visu pārvēršot par pirmo saulrietu uz planētas Zeme.
tikai tagad salīdzinot ar to, ko izjutu, šorīt manas domas ir sapuvušas melones ar tārpu pildījumu - vajadzētu mest ārā, bet baill pieskarties...
aizrunājāmies par akmens laikemtu un pirmajiem cilvēkiem ,tik tālu, ka iekšēji bija sajūta it kā mans prāts būtu spilgti sarkans saulriets, kurš noslīd gar acu plakstiņiem tā, ka tiešī vienīgi un tikai man persnoīgi, aizsedzot balto sienu, tumši zilo logu, nakts gaismas, visu pārvēršot par pirmo saulrietu uz planētas Zeme.
tikai tagad salīdzinot ar to, ko izjutu, šorīt manas domas ir sapuvušas melones ar tārpu pildījumu - vajadzētu mest ārā, bet baill pieskarties...