a.m.a-zone - May 18th, 2011

akdievs cilvēki lūdzu tāču sāciet saprast, kad ir jāpiepišas un jāpišas un ,kad ir vienkārši let it go. nu bļe cik var. ja man bļe kāds paziņa pateiktu "es šodien uz ielas redzēju meiteni, kura izskatās tā kā tu" es nesāktu bļģ raudāt un visiem apkārt stāstīt ,kā šis cilvēks nav piepildījis savu garu un cenšas mani individuālisti un personību iebāst rāmjos, jo bļe uz pasaules ir 6 biljoni iedzīvotāju un ir visai ticams, ka pa šejieni staigā vēl viena seja līdzīga tavai. protams, ir ļoti sāpīgi domāt, ka tavi vaibsti nav ģipsī mīcāmi un uzreiz gribas bļaustīties, ka ja es esmu līdzīgs pēc acīm un deguna ,tu noteikti gribi teikt, ka esmu tāds arī raksturā un uzvedībā (nu jo ja es esmu tad noteikti tāds vienīgais). nē bļe, viss ko es teicu, ka pa tv redzēju tādu seju kā tev. neviens nemēģina tevi idializēt vai pielāgot vai piemērot.
tā kā lūdzu, pārstāsim raudāt un dzīvosim tālāk.

ja atskaita virtuālās dusmas , tad pārējais iet uz priekšu. man piemēram tagad ir pavisam niecīgs ,bet tomēr ir - darbs. un nevaru sagaidīt piektdienu ,kad iešu runāt par brīvprātīgās dārznieces amatu. pieteicos arī strādāt "Red Cross" par shop assistant, bet man ir arī jāielaižas ar realitāti un jaatceras, ka es nekad neesmu bijusi pati darbīgākā meitene klasē. nesen pabeidzu rakstīt pirmo galda spēļu bloga ierakstu. tagad ir jauzraksta vēlviens un nākamnedēļ pašreklāmas nolūkos visādās vietnēs mētāsies (cildeni un cieti stāvēs) links uz šo blogu.
šodien daudz zīmēšu, tikai ir jāsaņemas izkāpt no šīs tik pierastās Stroda gultas un jaizvelkas līdz savam miteklim. jo ir grūti piespiesties palikt vienai pašai, ja nav reāli saskatāms iemesls, kādēļ to darīt. ā pag, nu jā, tādēļ ,lai es nebūtu pussy pēc pusotra mēneša un varētu divus mēnešus nodzīvot in complete solitude. bet manas sajūtas vairāk strādā tagadnei nekā nākotnei un šobrīd man nav baill, un šobrīd nav nekāda iemesla.
jā, es izmisīgi cenšos, tas gan. varbūt mazliet pārspīlēju, bet ir labi sākumā pārspīlēt un tad ļaut ,lai viss notiek dabīgi un nepiespiesti. tā kā pieradināt suni.

noskatīju biļetes uz Berlīni. šī vasara ir par īsu un naudas maks par plānu

Nostaļģija nāk virsū lēnām un smagi. Palēlinājumā, kā ļoti resna, gāžoties tev virsū.
Izaugsmi visefektīvāk paātrināt neiesaistoties attiecībās. Vai arī tikai tīņu maksimālisms izzūd visiem un tā dievišķā pārliecība, ka tu esi viss, kas vien vēlies būt. Ja esi iemācījies spēlēt ģitāru un vari saviem klases biedriem nospēlēt "Pink Floyd", tu jau esi mūziķis. Ja vari uzzīmēt savas kaimiņienes portretu bez perspektīves, tad esi gleznotājs. Jebkurš tajā vecumā ir Liels Cilvēks ar visiem sapņiem vienuviet.
Bet tad atnāk realitātes sajūta. Tā pati resnā dāma, kura tagad piedzen atmiņu parādus.