Blue eyes Green eyes Brown eyes
26th. Jan, 2011 | 06:40 pm
Var jau būt, ka man ir vājība uz cilvēkiem, kuri mani uzrunā. Var jau būt, ka es gribu tiem kliegt virsū "nāc runā ar mani vēl vēl vēl, iesim dzert kafiju vīnu alu sidru , smēķēsim zāli un iepazīsimies" .
Man šķiet, ka tā tiešām ir. Bet man vairs nepatīk kliegt un esmu visai antisociāla, kad lietas sāk risināties pa nopietnam un ir tiešām jārunā ar to cilvēku. Tev ir jāstāv priekšā un jāstāsta par to, kas tevi interesē un jāparāda, kā tu pavadi savu brīvo laiku. Un tad ir jautājums "did they get me?". Tas ir vairāk kā kaut kas biedējoš.
Bet neatkarīgi no tā, es vienalga gribu katru dienu smēķēt ar kādu, kurš mani nepazīst nemaz vai zina ļoti maz.
It sevišķi kopš atbraukšanas uz šejieni.
Nebrīnos kādēļ daži cilvēki izvēlās mācīties visu mūžu. Skola ir dzīvīgākā vieta uz pasaules. Tajā esot tu jau elpo komunikāciju.
Man šķiet, ka tā tiešām ir. Bet man vairs nepatīk kliegt un esmu visai antisociāla, kad lietas sāk risināties pa nopietnam un ir tiešām jārunā ar to cilvēku. Tev ir jāstāv priekšā un jāstāsta par to, kas tevi interesē un jāparāda, kā tu pavadi savu brīvo laiku. Un tad ir jautājums "did they get me?". Tas ir vairāk kā kaut kas biedējoš.
Bet neatkarīgi no tā, es vienalga gribu katru dienu smēķēt ar kādu, kurš mani nepazīst nemaz vai zina ļoti maz.
It sevišķi kopš atbraukšanas uz šejieni.
Nebrīnos kādēļ daži cilvēki izvēlās mācīties visu mūžu. Skola ir dzīvīgākā vieta uz pasaules. Tajā esot tu jau elpo komunikāciju.
Link | Piepildi | Add to Memories
If youre in a shit hole make it fun
26th. Jan, 2011 | 08:30 pm
"Sveicināts, dārgo dakter!
Mans vārds ir Laine. Esmu 19 gadus veca! Zināt, mani nomoka dīvaina seksuāla problēma un es gribu Jums pastāstīt par to. Tātad klausieties.
Reiz pulkstens ap divpadsmitiem, es izgāju no mājām pastaigāties. No tumšām šķērsielām pūta spēcīgs vējš un pēkšņi es redzēju viņu, viņu sauca Retfords - viņš bija vienkārši pretīgs! - nu gan! - es spalgā balsī iekaucos, un pazaudēju puļķi.
Atguvos es lielā gultā, kājās mani bija ērtus. Uz rakstāmgalda dega svece, bet aiz loga dega augstceltne, ko aizdedzinājuši nolādētie zinātnieki un mana sirds sašķīst. Tālāk viss notika ātri - viņš iznāca no vannas istabas, lēnām novilka savu mēteli un atkailināja savas spalvainās krūtis.
- Ak tu mana mazā Coraline, - sacīja viņš un pienāca tuvāk. Man kļuva draņķīgi. Pēdējā momentā es paspēju paskatīties viņa acīs, tās bija tādā pašā krāsā kā mājīgums un atkal pazaudēju puļķi.
Klusums. Pēkšņi pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: - Šonakt mēs TO darīsim 19 reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņēmu visu savu lāča drosmi un atbildēju: es gribu mācīties!
Tālāk viņš sāka skūpstīt man vēderu ar savām skaistām lūpām, un laidās arvien zemāk un zemāk... O nē! Viņš nonāca līdz TAI vietai... Viņa rokā iemirdzējās lāpsta, kādēļ?! Par ko!!!
Var būt šis kāds jauns fofisma paveids, tomēr laika prātot bija maz. Es izlēcu no gultas un ieraudzīju fotogrāfiju: uz tās viņš kails ar kailu veci. Bet tas vecis izrādās bija mans mīļākais. Un pie tam vēl viņš ir viņa vecevecvecvecvectēvs!!! Izvirtulis! - es nodomāju, lēkdama no 22tā stāva loga...
Īsti nezinu, tas notika patiesībā vai bija tikai sapnis - bet man patika! Vai tas ir normāli, dakter?
Ar cieņu psihiatram,! (Laine)."
Mans vārds ir Laine. Esmu 19 gadus veca! Zināt, mani nomoka dīvaina seksuāla problēma un es gribu Jums pastāstīt par to. Tātad klausieties.
Reiz pulkstens ap divpadsmitiem, es izgāju no mājām pastaigāties. No tumšām šķērsielām pūta spēcīgs vējš un pēkšņi es redzēju viņu, viņu sauca Retfords - viņš bija vienkārši pretīgs! - nu gan! - es spalgā balsī iekaucos, un pazaudēju puļķi.
Atguvos es lielā gultā, kājās mani bija ērtus. Uz rakstāmgalda dega svece, bet aiz loga dega augstceltne, ko aizdedzinājuši nolādētie zinātnieki un mana sirds sašķīst. Tālāk viss notika ātri - viņš iznāca no vannas istabas, lēnām novilka savu mēteli un atkailināja savas spalvainās krūtis.
- Ak tu mana mazā Coraline, - sacīja viņš un pienāca tuvāk. Man kļuva draņķīgi. Pēdējā momentā es paspēju paskatīties viņa acīs, tās bija tādā pašā krāsā kā mājīgums un atkal pazaudēju puļķi.
Klusums. Pēkšņi pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: - Šonakt mēs TO darīsim 19 reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņēmu visu savu lāča drosmi un atbildēju: es gribu mācīties!
Tālāk viņš sāka skūpstīt man vēderu ar savām skaistām lūpām, un laidās arvien zemāk un zemāk... O nē! Viņš nonāca līdz TAI vietai... Viņa rokā iemirdzējās lāpsta, kādēļ?! Par ko!!!
Var būt šis kāds jauns fofisma paveids, tomēr laika prātot bija maz. Es izlēcu no gultas un ieraudzīju fotogrāfiju: uz tās viņš kails ar kailu veci. Bet tas vecis izrādās bija mans mīļākais. Un pie tam vēl viņš ir viņa vecevecvecvecvectēvs!!! Izvirtulis! - es nodomāju, lēkdama no 22tā stāva loga...
Īsti nezinu, tas notika patiesībā vai bija tikai sapnis - bet man patika! Vai tas ir normāli, dakter?
Ar cieņu psihiatram,! (Laine)."
Link | Piepildi {1} | Add to Memories
#
26th. Jan, 2011 | 10:11 pm
Nē, nekas, vīns un David Bowie mani glābs no visām mazo meiteņu likstām.
Viņš man stāsta par dzīvi uz citām planētām un par to, kā es kaut kad ieraudzīšu Zvaigžņu vīrieti. Skaistākais vīrietis pasaulē nevar melot.
Viņš man stāsta par dzīvi uz citām planētām un par to, kā es kaut kad ieraudzīšu Zvaigžņu vīrieti. Skaistākais vīrietis pasaulē nevar melot.
Link | Piepildi {2} | Add to Memories
#
26th. Jan, 2011 | 10:23 pm
Un vēl ir jāiemācās uzticēties visai pasaulei un sev. To gan neteica viņš.
Caur šo uzticību es varētu atrisināt tik daudzas iekšējas problēmas.
Iespējams tad man nebūtu muskuļu krampji, bailes nomirt jebkurā ikdienišķā situācijā, bailes no jebkura pretīmnācēja (galvenokārt no tā, ka mani sadurs, nogalinās, izvaros, sašķaidīs), bailes palikt vienai naktīs mājās.
Fear fear fear.
Caur šo uzticību es varētu atrisināt tik daudzas iekšējas problēmas.
Iespējams tad man nebūtu muskuļu krampji, bailes nomirt jebkurā ikdienišķā situācijā, bailes no jebkura pretīmnācēja (galvenokārt no tā, ka mani sadurs, nogalinās, izvaros, sašķaidīs), bailes palikt vienai naktīs mājās.
Fear fear fear.
