#
3rd. Sep, 2009 | 06:56 pm
Un tad pēkšņi tu attopies, kad domas par cilvēku ir aizklīdušas kaut kur tālu, tālu,
lēnām sāk likt tevi mierā un ķermenis pēc apskāvieniem arī vairs nebrēc.
Pārņem sajūta, ka drīz sirdī/prātā/garā iestāsies miers un varēs laisties dziļā ziemas miegā.
Bet tajā pat laikā, ir pierādījies, ka, lai arī šķiet, ka visu laiku eju pa to pašu taku, tikai mainās cilvēki, tāpat nekad nevar zināt,
nekad, (nolāpīts), nevar zināt, kur atzarosies šitā taka.
Nu tad, es cilvēks-parastais, sēdēšu tepat
lēnām sāk likt tevi mierā un ķermenis pēc apskāvieniem arī vairs nebrēc.
Pārņem sajūta, ka drīz sirdī/prātā/garā iestāsies miers un varēs laisties dziļā ziemas miegā.
Bet tajā pat laikā, ir pierādījies, ka, lai arī šķiet, ka visu laiku eju pa to pašu taku, tikai mainās cilvēki, tāpat nekad nevar zināt,
nekad, (nolāpīts), nevar zināt, kur atzarosies šitā taka.
Nu tad, es cilvēks-parastais, sēdēšu tepat
Link | Piepildi {2} | Add to Memories
#
3rd. Sep, 2009 | 10:46 pm
Tikko domāju kaut kādu baigi depresīvo domu,
un re kā,
ha ha
aizmirsu :D
principā man daudz vienalga,
lai cilvēki vārās paši savas melu brūvētās sulās un tērē savu spēku nevajadzīgās lietās.
Lai arī manī pašlaik dusmas, nesaprašana un skumjas mijas ar prieku, laimi un smaidiem,
es jūtu, ka nāk kaut kas liels un labs. Kaut kas tāds par ko pārņem neaptverama miera un prieka sajūta.
Un man pat nav ne jausmas kas tas ir.
un re kā,
ha ha
aizmirsu :D
principā man daudz vienalga,
lai cilvēki vārās paši savas melu brūvētās sulās un tērē savu spēku nevajadzīgās lietās.
Lai arī manī pašlaik dusmas, nesaprašana un skumjas mijas ar prieku, laimi un smaidiem,
es jūtu, ka nāk kaut kas liels un labs. Kaut kas tāds par ko pārņem neaptverama miera un prieka sajūta.
Un man pat nav ne jausmas kas tas ir.