#
3rd. Sep, 2009 | 06:56 pm
From:: safe
Un tad pēkšņi tu attopies, kad domas par cilvēku ir aizklīdušas kaut kur tālu, tālu,
lēnām sāk likt tevi mierā un ķermenis pēc apskāvieniem arī vairs nebrēc.
Pārņem sajūta, ka drīz sirdī/prātā/garā iestāsies miers un varēs laisties dziļā ziemas miegā.
Bet tajā pat laikā, ir pierādījies, ka, lai arī šķiet, ka visu laiku eju pa to pašu taku, tikai mainās cilvēki, tāpat nekad nevar zināt,
nekad, (nolāpīts), nevar zināt, kur atzarosies šitā taka.
Nu tad, es cilvēks-parastais, sēdēšu tepat
lēnām sāk likt tevi mierā un ķermenis pēc apskāvieniem arī vairs nebrēc.
Pārņem sajūta, ka drīz sirdī/prātā/garā iestāsies miers un varēs laisties dziļā ziemas miegā.
Bet tajā pat laikā, ir pierādījies, ka, lai arī šķiet, ka visu laiku eju pa to pašu taku, tikai mainās cilvēki, tāpat nekad nevar zināt,
nekad, (nolāpīts), nevar zināt, kur atzarosies šitā taka.
Nu tad, es cilvēks-parastais, sēdēšu tepat