#
« previous entry | next entry »
21st. Sep, 2009 | 03:25 pm
Un tekstu kaļu, kaļu no galvas, vai vismaz lasu, pārlasu, izteiksmes, intonācijas,
nu jau sausa mute.
Pa vidu katrai rindai tikai viņa vārds. viņa vārds.
Tajā pašā laikā, neizprotams prieks un sirds miers,
tad atkal pēkšņi žņaudzošas skumjas un pilnīgs nemiers, vai nepilnīgs.
Dažbrīd šķiet, ka knapi turos kājas vai kustos, vai runāju.
Citreiz - ka neviena cita nav, tikai es, tad ir vieglāk domāt, brīvāk.
Tāda sajūta, ka visu laiku rāpotu.
Es varu izdarīt savas lietas, protams, bet tās būs tik nepilnīgas, sassodīts.
nu jau sausa mute.
Pa vidu katrai rindai tikai viņa vārds. viņa vārds.
Tajā pašā laikā, neizprotams prieks un sirds miers,
tad atkal pēkšņi žņaudzošas skumjas un pilnīgs nemiers, vai nepilnīgs.
Dažbrīd šķiet, ka knapi turos kājas vai kustos, vai runāju.
Citreiz - ka neviena cita nav, tikai es, tad ir vieglāk domāt, brīvāk.
Tāda sajūta, ka visu laiku rāpotu.
Es varu izdarīt savas lietas, protams, bet tās būs tik nepilnīgas, sassodīts.