Gaišākais sapnis
« previous entry | next entry »
13th. Sep, 2009 | 09:09 am
Un sapnī es skrēju aiz dusmām, skumjām, bailēm pa mazu lauko ceļu, kas gāja starp mājām un šķūņiem.
Bija tik silti ar skaistām smaržām apkārt, un es tikai skrēju, neapastājos, kaut arī dzirdēju, kā mani sauc.
Ceļa galā man pakaļ sāka skriet suns, es apstājos un izrādījās, ka tā ir lauva.
Es viņu apgāju un viņa apgāja mani.
Bija tik silti ar skaistām smaržām apkārt, un es tikai skrēju, neapastājos, kaut arī dzirdēju, kā mani sauc.
Ceļa galā man pakaļ sāka skriet suns, es apstājos un izrādījās, ka tā ir lauva.
Es viņu apgāju un viņa apgāja mani.