09:42 Vairs pat neatceros, ko tieši biju domājusi vakar darīt, bet prieks, ka viss izvērtās tieši tā un ne savādāk. Atkal kārtējās kopā pavadītās stundas, kuras atceroties nevar nesmaidīt. Neko tādu nedarījām, bet kopumā varu teikt, ka tas bija tiešām viens no labākajiem kopā pavadītajiem vakariem, kopš esam kopā. Galīgi nebija plānots satikties, atvadījāmies ar vārdiem - 'tad jau līdz otrdienai, laikam', bet pēcpusdienā tomēr saņēmu uzaicinājumu vakarā pastaigāt pa centru un paskatīties, kas tur notiek. Man divreiz nav jāsaka! Aizbraucu, sagaidīju viņu pieturā, un pirmais, ko viņš pēc izkāpšanas teica - 'kāds Tu man smukiņš', (labi, ka tā, jo ar saviem matiem biju nocīnījusies kādu stundu! ;D). Tā izteiksme, kādā viņš to pateica, bija tik mīlīga, un es, protams, kusu. Pastaigājām pa centru, paklausījāmies mūziku, satikām bijušo klasesbiedru, pasmējāmies par interesantiem cilvēkiem... un tad izdomājām, ka jāiet pie viņa, un, ja gadījumā viņa istabas biedrs atkal nebūs mājās, varētu palikt pie viņa. Bet, lai arī plāns neizdevās, un tika izsaukts taksis, kas aizveda mani mājās, pastaiga bija tik šausmīgi forša, ka pašai tam grūti noticēt. Bija gan nopietnas sarunas, gan jociņi, gan mīļums un komplimenti, un beigu beigās arī karsta šokolāde, maizīte un pica. Labāk vienkārši nevar! |