Princesīte

Atkal ir nakts aiz loga,
Ver tumsa pienenes ciet,
Jau rasas princesītes mostas,
Un ēnu prinči dzied.

Mēness ar baltām rokām,
Miglas palagus klāj,
Klusi, klusi pāri pļavai,
Sapņu karaļi jāj.

Nāc ar mani princesīte,
Zālē rasas padzerties,
Ēnu prinči pilnu kausu lies.

Dziedi savu rasas dziesmu,
Dziedi savu sirdi man,
Lai tie tavi baltie vārdi skan,
Lai skan.

Princesīte nenāk,
Un nenāk pie manis neviens,
Pasaka mana jau galā,
Tik upē vēl mēness piens.

Pastiepju pretim roku,
Un roka pati jau smej,
Plaukstā zvaigzne maza iekrīt,
Līdz sirdij sāpīgi dzeļ.

Princesīte, princesīte,
Mazā zvaigznē pārvērtās,
Vēl tā manu sirdi piedziedās.

Kur ir mani labie vārdi,
Kur ir mana sapņu sirds?
Nav nekā tik plaukstā vēl zvaigzne mirdz,
Vēl mirdz.

Princesīte, princesīte,
Mazā zvaigznē pārvērtās,
Vēl tā manu sirdi piedziedās.

Kur ir mani labie vārdi,
Kur ir mana sapņu sirds?
Nav nekā tik plaukstā vēl zvaigzne mirdz,
Vēl mirdz.

jā, un vispār tā ir jauka dziesma un, ja kas, tā nenāk no karaokes nometnes, bet no veciem laikiem, vispār Dimiters rullē! un to es nesaku fabrikas iespaidā!