Pirmkārt jau šis ir pasācis mani modināt no rīta. Tā vienkārši iebāzt savu mazo, slapjo, auksto degungalu manā siltajā sejā,veicot bakstošas kustības, pavadot to ar ritmisku murrāšanu.
Tāpat šis pasācis mani izsekot. Visur. Ja apsēdīšos, tā mazais pielīdējs atradīs veidu, kā noparkoties man blakus, cieši saspiežot ķermeņus. Kā jau minēju, esmu viena un attiecīgi ne vienmēr aizveru pēc sevis tualetes durvis. Kas notiek? Mazais kaķbarības pārstrādatājs ielaužas iekšā, paceļas uz pakaļkājām, cenšoties manu kāju aizsniegt maksimāli augstu, tad mierīgi apsēžas man līdzās līdz brīdim, kamēr nepametu labierīcības.
Tas laikam ir izmisums, redzot, ka bļodiņu operators esmu tikai es un iespējamība, ka tā piepildīsies, ir samazinājusies uz pusi.