18:21:
Būtu man iespēja, ietu rakt kartupeļus un vēlreiz tos sakārtotu atpakaļ. Iekšējie orgāni drīz uzsils līdz vārīšanās temperatūrai un galdu ar kāju iespieršu griestos. Bet domāt negribas. Varbūt iet pariet kopā ar kaimiņu kvekšķi? Nē, nobīsies vēl. Ne kaimiņi, bet pats vaukšķis. Laiks iet pārāk lēni un tā deguna urbināšana blakus uzvelk vēl vairāk. Logu vērt vaļā nevar-auksti. Turēt ciet arī nevar-nav gaisa. Stlbi smaidu un pie sevis dziedu dziesmiņu, ar kuru cenšos neskaitīt no 1 līdz 10 un atpakaļ. Tas izskaidro, kāpēc man uz muguras nav spalvas kā kaķim, jo mugurkaulu jau sen rotātu asa asaka. Cigarešu dūmi rauj uz augšu. Varbūt iet vienkārsi pagulēt, lai nesavārītu ziepes? Nogulēt kārtējo dienu?! Pieprasu no Visuma anestēziju nerviem .
