Tas tiešām ir veselīgāk (cik nu te var būt runas par veselīgumu) nekā ieraut pāris drapes, nezinot, kādas sekas tas atstās jau tā degradētajai nervu sistēmai.
Jebkurā gadījumā prāts vēl saprot, ka ar savu pofigismu sāpinu pārējos, bet uz doto brīdi tas nesāpina pašu, jo uzdevums nr1 ir pielīst pie loga, uzpīpēt un atrubīties cerībā, ka rīts tik tiešām ir gudrāks par vakaru, lai arī pēdējā laikā šis teiciens īpaši nav sevi attaisnojis.
Kapēc man tik dikti vajadzēja te ienākt un kaut ko uzskricelēt, neskatoties uz to, ka piecreiz katrs vārds ir jāpārlabo? Jo man ļooooti vajadzēja kaut kādā veidā izlikt pēdējo dvēseles pirdienu uz āru, cerībā, ka manas pāri palikušās negācijas transformēsies melns uz balta uzrakstītā vārdā, nekaitējot manam ķirbītim, kurā iemetusies traka puve.
Nu vajag šim cilvēciņam izteikties, jo kā izrādās draudzenēm ir slima uztvere attiecībā uz risinājumu meklējumiem, bet mammuks ar māšeli jau saldi čuč.
Savu rumpi vairs nejūtu un šķietamais gars ir pacēlies gaisā-eksistenciālais stāvoklis ir mainīts un visticamāk tas bija īstais, ko man šovakar vajadzēja.
Ejiet dirst jūs, ar sapratni, līdzjūtību un ikdienas nopietno,kā arī ārkārtīgi svarīgo pienākmu apveltītie. Varbūt kādreiz es jums pievienošos.
Zvaigžņu lietus ir beidzies-pēdejā zvaigzne nokrita un aizgāja gulēt. ha...