Negāciju Miskaste

Arhivētais

4. Novembris 2014

09:12: Ja redzēšu kaut vienu baltu kleitu, krizuļ-vizuļ dekoru un jebkādu citu ar kāzām saistītu atribūtiku, goda vārds kliegšu balsī un bēgšu prom kā velns no baznīcas.

Filmā, kur Džulija laidās prom no kāzām, sāk šķist tīri cilvēcīga un saprotama, jo cilvēks, kuram ir diezgan noteikti definēta viņa komforta zona, šāds ļembasts liek noraut roķeni. Esmu vienmēr bijusi par netradicionālu pieeju šim jautājumam, taču pašai nemanot, man tiek piešūts viss, kas atbilst klasiskai izpratnei par kāzām un izpildīt visus stereotipu vadītos nosacījumus. Un pat nemanīju, ka pavilkos tai straumei līdzi, līdz attapos, ka sarakstos šim scenārijam pie nosacījuma, ja neliks man lauzīt galvu par to, ko vajag, kur dabūt, kā vajag un cik tas galarezultātā ir sarežģīti. Liekat lūdzu man mieru un neliekat sajust atbildību, kad kaut kas notiks ne tā. Jau pašā saknē bija skaidrs, ka nebūs tā kā gribas, bet nebiju iedomājusies, ka scenārijs, kurš nav līdz galam man pa prātam, man riebsies tik ļoti, lai apraudātos, izrītu šampi un nogāztos gultā kā baļķis, lai acīm aizverot, priekšā redzētu baltu , zaigojošu kleitu.

Powered by Sviesta Ciba