:
šodien mana kārta iet varkšķet auditorijas priekšā. Negribas, bet tāda nu bija noruna, ka šodien eju es. Funktierēju, kā sarunāt ar sēdošajiem, ka es principā atbildu uz jautājumiem un ar izdales materiāliem katrs iepazīstas pats mājās. Nu laiks ta smuks, ne es, ne arī sēdošie negrib dirnēt piepirstos beņķos. Man tiešām nav noskaņojuma vērpt konstruktīvus un loģiskus teikumus. Gribas tā traļi, vaļi un pa mājām. Viss atkarīgs no auditorijas. Ja būs pasīvie klausītāji, nāksies truli atskaldīt visu kā iemācītu pantiņu.
un vispār pusdienās neesmu bijusi, visu dienu stumju iekšā šokolādi, pīrādziņus un sāļos/saldos kliņģerus. Kad cilvēki reiz sapratīs, ka nevajag pateikties ar končām un šampaniešiem. Nesat šnabi ar siļķi vai žāvētu vistu. Mēs to tik tiešām novērtēsim krietni vairāk.
un vispār pusdienās neesmu bijusi, visu dienu stumju iekšā šokolādi, pīrādziņus un sāļos/saldos kliņģerus. Kad cilvēki reiz sapratīs, ka nevajag pateikties ar končām un šampaniešiem. Nesat šnabi ar siļķi vai žāvētu vistu. Mēs to tik tiešām novērtēsim krietni vairāk.