:
Tā kā vakar izdarīju visu, ko pat šodien biju planojusi darīt, spiedu modinātāju tik reizes, kamēr tiešām gribējās jau celties. Aizsūtīju sms tikai, ka kavēšu. Bez paskaidrojuma. Jo es tā gribēju, ņemot vērā, ka kavēt nav man raksturīgi, tieši tā iemesla, lai dienās kā šī, es varētu tā vienkārši nokavēt.
Dienas galvenais uzdevums izdarīts un rodas ideja, iet prom. Jo tā gribas. Attur vienīgi pašdisciplīna.
Šodien darbā gribas pavadīt maksimāli maz laika, jo nespēju noskatīties, ka viena pamuļķa dēļ ir iespringusi pat neiesaistītā kolektīva daļa un notiek kolektīvā rūpe par subjekta x rupju noalaidību un neizdarību, kamēr pats subjekts x plizdinās pa gaiteņiem, stulbu smaidu, nepakustinot ne ne pirkstiņu vai vismaz izrādot kaut mazāko kaunu vai nožēlu. Vot negribu to redzēt. Labāk izdarīt, kas darāms un pazust.
Parasti dzīvoju ar domu, ka katrs ir jāpieņem tāds, kāds ir un ja reiz jāpavada 8h dienā, tad labāk ir sadzīvot mīļi un draudzīgi, paklusējot par jebko, kas besī. Bet šoreiz es nevaru saskrieties ar cilvēku, kurš burtiski uzspļauj visiem.
Dienas galvenais uzdevums izdarīts un rodas ideja, iet prom. Jo tā gribas. Attur vienīgi pašdisciplīna.
Šodien darbā gribas pavadīt maksimāli maz laika, jo nespēju noskatīties, ka viena pamuļķa dēļ ir iespringusi pat neiesaistītā kolektīva daļa un notiek kolektīvā rūpe par subjekta x rupju noalaidību un neizdarību, kamēr pats subjekts x plizdinās pa gaiteņiem, stulbu smaidu, nepakustinot ne ne pirkstiņu vai vismaz izrādot kaut mazāko kaunu vai nožēlu. Vot negribu to redzēt. Labāk izdarīt, kas darāms un pazust.
Parasti dzīvoju ar domu, ka katrs ir jāpieņem tāds, kāds ir un ja reiz jāpavada 8h dienā, tad labāk ir sadzīvot mīļi un draudzīgi, paklusējot par jebko, kas besī. Bet šoreiz es nevaru saskrieties ar cilvēku, kurš burtiski uzspļauj visiem.