: par neprašām
Situācija:
Kolēģe zvana asistentei plkst 7:00 ar tekstu, ka nu tur tādas un šitādas darīšanas, braucot drīz gar šīs mājām, var paķert pie viena, lai nav jākratās ar mikriņu
Asistente-oj nē, tik agri gan negribot, nē, nē, tas par agru.
Pēc kāda laika zvans vadībai, ka esot nu tik sūdīgi, ka jau no pieciem rītā mirst nost pie poda, šodien nebūšot.
Jautājums-vai septiņos no rīta jau nezināja, ka vemstās pie poda un darbā nebūs? Tad tomēr šī atklāsme nāca vēlāk.
Arī muldēt un simulēt jāprot un arī tā savā ziņā ir kaut kāda prasme, kuras šajā gadījumā nav.
Situācija:
Kolēģe zvana asistentei plkst 7:00 ar tekstu, ka nu tur tādas un šitādas darīšanas, braucot drīz gar šīs mājām, var paķert pie viena, lai nav jākratās ar mikriņu
Asistente-oj nē, tik agri gan negribot, nē, nē, tas par agru.
Pēc kāda laika zvans vadībai, ka esot nu tik sūdīgi, ka jau no pieciem rītā mirst nost pie poda, šodien nebūšot.
Jautājums-vai septiņos no rīta jau nezināja, ka vemstās pie poda un darbā nebūs? Tad tomēr šī atklāsme nāca vēlāk.
Arī muldēt un simulēt jāprot un arī tā savā ziņā ir kaut kāda prasme, kuras šajā gadījumā nav.
:
Kur ir tā super duper sajūta pirms garajām brīvdienām? Kāpēc nav tas mazais "jeeeee" prieciņš?
Jo tikko apēdu laikam kaut ko nelabu, iedzēru kuņģa pilienus un ar skābu ģīmi biedēju apkārtējos.
Vakarā viesības ar klātu galdu, a man ta sūdīgi...
netaisnība.
Jo tikko apēdu laikam kaut ko nelabu, iedzēru kuņģa pilienus un ar skābu ģīmi biedēju apkārtējos.
Vakarā viesības ar klātu galdu, a man ta sūdīgi...
netaisnība.