:
Laikam jau tiešām ir jānotiek kaut kam, lai par kaut ko domātu mazliet citādākā līmenī nevis tikai nopietni noelsties pie draugiem elvē ievietotas mākslinieciskas bildītes ar ierakstītu dziļu domu, izceltu boldā.
Tā šodienas doma ir drīzāk tāda, ka ir vairāk vai mazāk sūdīga ikdiena, kaitinošs vīrs/sieva, kurš dažkārt tiek pielīdzināts kaut kam tik pašsaprotamam kā vecais, izsēdētais dīvāns vai kājslauķītis, kuru reizi pa reizei vajag patīrīt, jo tā taču vajag. Rīts, fiksi izstrēbta kafija, smaga nopūtu, jo viņš/viņa atkal aizņēmis vannasistabu, debīli šoferi, pīppauze pirms ieiet darbavietā, klačas un ņemšanās, skrējiens uz veikalu, parīt, daži virspusēji dialogi par cauro trubu, paceltajām cenām, to pamuļķi darbā un gulēt.
Un tad vienā brīdī tu stāvi, gaidi un nezini līdz katra sekunde šķiet lēnām nogalina tevi pašu.
Tā šodienas doma ir drīzāk tāda, ka ir vairāk vai mazāk sūdīga ikdiena, kaitinošs vīrs/sieva, kurš dažkārt tiek pielīdzināts kaut kam tik pašsaprotamam kā vecais, izsēdētais dīvāns vai kājslauķītis, kuru reizi pa reizei vajag patīrīt, jo tā taču vajag. Rīts, fiksi izstrēbta kafija, smaga nopūtu, jo viņš/viņa atkal aizņēmis vannasistabu, debīli šoferi, pīppauze pirms ieiet darbavietā, klačas un ņemšanās, skrējiens uz veikalu, parīt, daži virspusēji dialogi par cauro trubu, paceltajām cenām, to pamuļķi darbā un gulēt.
Un tad vienā brīdī tu stāvi, gaidi un nezini līdz katra sekunde šķiet lēnām nogalina tevi pašu.