Pretīga diena. Jau kopš sešiem no rīta kā atspere izsprāgu no gultas, lai visu dienu kā sujmašīnas adata ņemtos un rautos, lai visu, visu pabeigtu. Skrien, domā, plāno, pērc šo un pērc šito...tikai labu gribēdama, bet pēc pāris stundām saproti, ka var vien iemest miskastē to visu, jo nevienam tas nav vajadzīgs. Nu nekas, ir arī savs labums, jo kā kapeiciņa pie kapeiciņas krājas notikumi, kurus gada griezumā, vēlāk pārskatīt. Tā saucās pieredze. :