Negāciju Miskaste

11:08: Atklimatizēšanās process laimīgi ir noticis un ja neņem vērā aukstumu, depresīvais noskaņojums līdz ar zosādas paradīšanos, ir pazudis. Tagad jauna problēma un tas jau sāk kretinēt. Pamostos agrāk, uztaisu garšīgu kafiju, bet, lai ko arī darītu, liekas, ka pie kājas būtu pieķēdēta smaga svaru bumba. Katra niecīgākā darbība prasa taaaaadu saņemšanos, ka nelīdz ne pašiedvesma ne arī kādi citi motivācijas meklējumi. Uzpīpēju, sagremoju galvā kaut ko un atkal ķeros klāt, bet viss līdzinās stingras gumijas stiepšanai. Varbūt pie vainas ir tas, ka nav īsti skaidrs ko un ka darīt, ka viss notiek kā uz tausti pa tumsu, attiecīgi nejūtot ne mazāko pārliecību par darba pareizu izpildi un ja reiz man nav pārliecības, ka izdarīšu pa smuko, kaut kas burtiski liek kāju priekšā katram solim un neļauj vismaz ātrāk visu pabeigt, lai novērtētu, vai tad nu tiešām tik liels mēsls beigās ir sanācis. Es pat varētu sākt tīrīt māju, jo tur ir skaidrs-tīrs nozīmē labi padarīts, netīrs-slikti un punkts. Nomazgāti trauki-tukša izlietne-labi. āmen. Bet rakstot hvz ko par tēmu, kas vēl joprojām ir pavisam melna bilde, rada stresu un nevelēšanos vispār pie tā atkal pieķerties.
Nu ko, jātaisa trešais piegājiens...