Negāciju Miskaste

Arhivētais

13. Janvāris 2010

12:39: Šī, lūk ir diena, kad var pamosties ar mazu gandarījuma sajūtu, ka kaut kas ir piebeigts, bet tas savā ziņā šķita tik pašsaprotami, ka patiesībā īpaši lielu sajūsmu nerada, tikai mazliet vairāk miera.
Jau otro nakti esmu sākusi redzēt spilgtus sapņus. It kā jau interesanti, ja vien tas neliktu pusi dienu domāt-kas tas bija? Ja aizpagājušo nakti gribējās norakstīt pie "gadās", tad jau ar otro piegajienu jāsak domāt, ka mans ne visai apzinātais ES cenšas man kaut ko pateikt. Rodas sajūta, ka tas brēc pēc acu atvēršanas. Gribētos atrast kādu, kurš tikai nepasmīn vai atcērt pieklājīgo "aha"
Mazliet interesanti, tai pat laikā skumji noskatīties, kā slikts m melis melo. Tādos brīžos atliek pacietīgi gaidīt, pie kā tas viss novedīs. Nu jā, tieši ar meliem, teātri un izlikšanos saskaros nu jau arī sapņos. Tizli. Mīļā miera labad tēlot idiotu arī varētu palikt nogurdinoši.
Runajot par meliem, tam pieskaitītu arī klusēšanu. Acīmredzamu klusēšanu, kuru laikam vieglēk izmantot sirdsapziņas mierināšanai. Mamma tak mācīja, ka melot ir slikti.

Nodrebinos, nopūšos un izliekos, ka man interesē kas cits.

Powered by Sviesta Ciba